PAR WPC

 

 

Kas ir WPC

WPC (Wood Plastic Composites) latviski nozīmē “koka-plastmasas kompozītmateriāls”. Koka-plastmasas kompozītmateriāli ir dabisko šķiedru kompozītmateriālu apakšgrupa (NFC) jeb bioplastmasa. Dabisko šķiedru kompozītmateriāli ir tādi materiāli, kuros dabisko šķiedru īpatsvars ir vismaz 20%. Dabiskās šķiedras, piemēram, koks, kaņepes, lini, graudu apvalki u.c. veic pildvielas un armējuma funkciju, kamēr to sasaisti nodrošina polimēru saistvielas, kā, piemēram, PE, PP, PVC, biopolimēri (PLA, u.c.), duropolimēri, vai citi plastmasas veidi.

Vispārīgi WPC produkti āra pielietojumam tiek ražoti no maisījumiem, kuru sastāvā ir līdz 80% smalcinātas koksnes, kas papildināta ar sintētiskiem polimēriem – polietilēnu (PE), polipropilēnu (PP), saistvielu, UV aizsargvielu un krāsu pigmentiem.

Izejvielas

WPC granulas

Impulsu koka-plastmasas kompozītmateriālu izplatībai deva 20. gs septiņdesmito gadu naftas krīze un produkta pirmsākumi ir meklējami ASV, kad, pārstrādājot atkritumus, nevilšus tika izveidots šis materiāls. Attiecīgi pirmās iegūtās izstrādes vairāk bija nejaušība nekā plānota darbība. Tālāku šo materiālu attīstību virzīja ideoloģija samazināt ikdienā izmantojamā naftas produkta – plastmasas patērēto daudzumu, aizstājot to ar koka šķiedru. Tomēr tā laika ražošanas tehnoloģijas neļāva sasniegt iecerēto rezultātu un šie produkti turpmākos divdesmit gadus pavadīja tikai zinātniskās iestādēs. Komerciālu pielietojumu WPC materiāliem atrada ASV tikai deviņdesmitajos gados, kad sāka ražot ārtelpu apdares dēļus. Kopš tā laika popularitāte strauji auga.

Eiropā šis materiāls ienāca deviņdesmito gadu beigās, un pirmos piecus gadus pavadīja zinātniskajos institūtos, kur tika turpināta izpēte un materiāla uzlabošana, jo ASV izstrādātie risinājumi nebija pietiekami labi, lai tos izplatītu Rietumeiropā. Sākotnēji Eiropā bija negatīva pieredze ar WPC materiāliem. Piemēram, deviņdesmitajos gados ar WPC plāksnēm tika mēģināts aizstāt skaidu plāksnes, taču tas cieta neveiksmi, jo WPC plāksnes bija smagākas un dārgākas, līdz ar ko, neguva tirgus atbalstu. Tādējādi WPC komerciāls pielietojums Eiropā sākās tikai pēc tūkstošgades mijas. Ap 2000. gadu tika uzsākta WPC pozicionēšana outdoor segmentā, terases un apšuvumu dēļu veidolā. Sākumā produktu kvalitāte neatbilda vēlamajai, taču, pakāpeniski uzlabojot ražošanas tehnoloģijas, kopš aptuveni 2005. gada tirgū ir pieejami patiešām kvalitatīvi produkti. Ar katru gadu WPC produkti rod aizvien plašāku pielietojumu.

Klasiskie pielietojuma veidi ir jau pieminētie terases dēļi, fasādes apšuvuma dēļi, žogu elementi, logu un durvju profili. Pēdējos gados tiek izstrādāti aizvien jauni un inovatīvi WPC produkti, kā, piemēram, būvkonstrukciju nesošie profili, skaņu absorbējošie paneļi šosejām, mēbeļu detaļas, kurpju sagataves un patēriņa preces – spaiņi, aizkaru stangas, rotaļlietas, zīmuļi un pat mūzikas instrumenti. It īpaši populāra nozare pēdējos gados kļūst automobiļu iekšējās apdares elementi. Šādi auto ražotāji var nodrošināt vides normu izpildi, un arī ietaupīt līdzekļus.

Šodienas galvenā WPC priekšrocība ir koka un polimēra sinerģija – daudzi WPC parametri pārspēj tīra koka vai plastmasas rādītājus. Pašreiz tiek izstrādāti jaunākās paaudzes WPC produkti, izmantojot modificētu, brīvu no mitrumu uzņēmīgajām sastāvdaļām koksni. Tiek uzskatīts, ka nākotnē WPC produkti varētu aizstāt koku, plastmasu un alumīniju.